Kā ārsti diagnosticē insultu?

Saturs:

Medicīnas video: Jānis Šavlovskis un Andris Veiss - Smadzenes un insults

Insultu diagnoze parasti nav pārāk sarežģīta, bet prasa ātras medicīnas personāla, tehnoloģijas un neliela veiksmes kombināciju, lai varētu veikt visu nepieciešamo testēšanu un ārstēšanu. Tālāk ir minēti daži testi, ko veic ārsti, lai diagnosticētu insultu.

Neiroloģiskā izmeklēšana

Šis tests tiek veikts, lai noteiktu smadzeņu funkcijas samazināšanos, kas ļauj cilvēkam veikt insultu.

Katra neiroloģiskā izmeklēšana notiek dažādās smadzeņu daļās, kas ietver:

  • Izpratne vai izpratne
  • Runas, valodas un atmiņas funkcijas
  • Redzes un acu kustības
  • Roku un kāju sajūta un kustība
  • Reflekss
  • Darbības spēja un līdzsvars

Datorizētā tomogrāfija (CT)

Šis tests tiek veikts neatliekamās palīdzības dienestā, lai atklātu hemorāģiskus insultus.

Datorizētās tomogrāfijas (CT) skenēšana ir efektīvs veids, kā uzzināt šo slimību, jo, papildus spējot viegli atklāt asiņošanu smadzenēs, šis tests to var izdarīt arī ātri.

CT skenēšana var noteikt arī išēmiskus insultus, bet 6-12 stundu laikā pēc notikuma.

Jostas punkcija

Šo testu pazīst arī kā „mugurkaula krānu”, un dažreiz to veic ārkārtas situācijās, ja pastāv spēcīga tendence hemorāģiskiem insultiem no CT skenēšanas rezultātiem, kas parāda neskaidru asins plūsmu. Šo testu veic, ievietojot adatu zonā zem mugurkaula, kas ir pietiekami droša, lai savāktu smadzeņu šķidrumu (CSF).

Magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI)

Tas ir viens no noderīgākajiem testiem insulta diagnostikā, jo tas var atklāt insultu dažu minūšu laikā pēc notikuma. Smadzeņu apraksta rezultāti ir vēl labāki, salīdzinot ar CT skenēšanu. Tāpēc MRI ir izvēlētais tests insulta diagnostikai. Īpašu MRI veidu sauc par magnētiskās rezonanses angiogrāfiju (MRA), kas ļauj ārstiem precīzi vizualizēt smadzeņu asinsvadu sašaurināšanos vai bloķēšanu.

Transcranial Doppler (TCD)

Šis tests izmanto skaņas viļņus, lai noteiktu asins plūsmu caur smadzeņu galvenajiem asinsvadiem. Šaura asinsvadu zona parāda asins plūsmu ātrāk nekā parasti. Šo informāciju ārsti var izmantot, lai neatpaliktu no bloķētajiem asinsvadiem.

Vēl viens svarīgs TCD pielietojums ir kontrolēt kuģus apgabalā ap hemorāģisko insultu rašanos, kur asinsvadiem ir tendence saslimt ar asinsvadu sienām kaitīgo "asinsspazmas" kontrakciju un var bloķēt asins plūsmu.

Smadzeņu angiogrāfija

Stroke ārsti izmanto šo testu, lai redzētu asinsvadus kaklā un smadzenēs. Šajā testā ārsts injicēs miega artērijā īpašu krāsu, ko var redzēt, izmantojot rentgena starus, un asinīs šī viela automātiski nonāks smadzenēs. Ja asinsvadi ir pilnīgi vai daļēji bloķēti vai arī var būt traucējumi citos smadzeņu asinsvados, asinsritē nav vai ir tikai dažas krāsvielas, kuras tiks pārbaudītas šajā testā.

Visbiežākais insulta cēlonis ir miega artērijas sašaurināšanās, miega stenoze, ko parasti izraisa holesterīna uzkrāšanās gar asinsvadu sienu. Šo stāvokli var diagnosticēt arī ar testu, ko sauc par Karotid Duplex, izmantojot skaņas viļņus, kas plūst caur asinsvadiem.

Pamatojoties uz saspringuma līmeni un simptomiem, kas jūtami, ķirurģija ir nepieciešama, lai noņemtu plāksni no bloķētas artērijas.

Smadzeņu angiogrāfija var arī palīdzēt ārstiem diagnosticēt ar hemorāģisku insultu saistītus stāvokļus, proti, aneurizmas un priekšējās vēnu malformācijas.

Pēc insulta diagnosticēšanas ir nepieciešams jauns tests, lai noteiktu insulta cēloni.

Elektrokardiogramma

Šis tests, kas pazīstams arī kā EKG vai EKG, palīdz ārstiem noteikt problēmas, kas saistītas ar sirds elektrisko vadību. Parasti sirds cīnās ar regulāru ritmu, ritmisku rakstu, kas parāda vienmērīgu asins plūsmu uz smadzenēm un citiem orgāniem. Tomēr, ja sirds piedzīvo traucējumus tās elektriskajā vadībā, sirds pārspēs neregulāri, un tas ir aritmiju stāvoklis, kad sirdsdarbība ir neregulāra.

Aritmijas, piemēram, priekškambaru fibrilācija, var izraisīt asins recekļu veidošanos sirds kamerās. Šie asins recekļi jebkurā laikā var pārvietoties uz smadzenēm un izraisīt insultu.

Transtorakālā ehokardiogramma (TTE)

Šis tests, kas pazīstams arī kā "atbalss tests", izmanto skaņas viļņus, lai meklētu asins recekļus vai embolijas avotus sirdī. Turklāt to lieto arī, lai meklētu sirdsdarbības traucējumus, kas izraisa asins recekļu veidošanos sirds kamerās. Testu izmanto arī, lai izpētītu, vai asins recekļi no kājām var pārvietoties uz smadzenēm.

Kāju ultraskaņa

Ārsti parasti veic šo testu insulta pacientiem, kam diagnosticēts foramen ovale patents. Šis tests izmanto skaņas viļņus, lai meklētu asins recekļus iekšējās kāju vēnās, dziļajā trombotiskā vēnā (DVT). DVT var izraisīt insultu. Sākotnēji nelieli DVT fragmenti tiks atbrīvoti un nonāk sirdī caur asinsriti. Pēc sirds sasniegšanas asins receklis no PFO iziet no labās puses uz sirds kreiso pusi, kur receklis tiek izspiests caur aortu un miega artēriju uz smadzenēm, kas galu galā izraisa insultu.

Asins analīze

Asins analīzes var palīdzēt ārstiem identificēt citas slimības, kas var palielināt insulta risku, piemēram:

  • Augsts holesterīna līmenis
  • Diabēts
  • Asins recēšanas traucējumi
Kā ārsti diagnosticē insultu?
Rated 5/5 based on 2239 reviews
💖 show ads